Nu jau nāk tuvāk skola,tāpēc aizdomājos par lietu,kas mani nedaudz kaitina un kas reizē saistās ar skolu.
Tad nu nav ko vilkt garumā. Tās ir jaunās un pāragrās mammītes,kas visos soc. portālos lielās ar savu jaundzimušo un turpmāk uzskaita visus bezjēdzīgos viņu notikumus. Labi, saprotu, ka visiem ir nedaudz vēlme parādīt saviem tuvākajiem cilvēkiem savu pirmdzimto, otrdzimto vai nezcikdzimto. Tas viss būtu labi, bet pēc tam sākas neskaitāmu bilžu vētra ar to kā "maziņais/-ā spēlējas ar mammīti, maziņais/-ā dzer no pudelītes, maziņais/-ā izspieda savu pirmo zaļo kakuci". Lūk tas ir apnicīgi,ja katru reizi,kad no konkrēta cilvēka parādās bilžu galerija, man ir vēlme redzēt to cilvēku darot lietas,nevis kaut kādu nosiekalojušos nopuņķojušos sīci,kurš dara kaut ko, tā cilvēka prāt, jauku un uķipuķīgu. Bet nē,viņš tobrīt ar smaidu sejā no visas sirds liek pamperā smirdīgāko kluci savā neilgajā dzīvē.
Likt tādas bildes ir viens, bet otrs ir šo licēju vecums. Reizēm tas knapi ir 18 gadi.Un bēbis ir ieņemts vēl nepilngadīgā vecumā. Tad cik nopietni ir lielīties ar šādu "panākumu"? Vai tas ir neizsakāms lepnums par sevi,ka esi izspiedis augli no paribes, kurš visticamāk nebija vēlams un gaidīts, un pēc tam visur to saukāt par savu mazo mīļo mīļumiņu, kaut gan viņš ir radies neaizsargāta akta rezultātā un maksimālā alkohola reibumā. Šitā sagandēt savu dzīvi tik agri. Jā,sagandēt. Manuprāt, bēbis ir jāražo ap gadiem 27, kad ir vairāk vai mazāk sakārtota dzīve un viss ir nodrošināts, lai varētu mazo radījumu uzturēt. Bet tagad laikam viss notiek otrādāk. Tiek pie bērna, meklē darbu, pabeidz skolu. Un tad vēl lepojas ar savu paveikto siekalu, puņķu un kaku kliedzošo un raudošo mašīnu. Nu,nē. Nesakiet man, ka šiem cilvēkiem ir pilns pulkstenis.
Taču kas mani visvairāk uzjautrina ir situācija, kas varētu notikt pēc pāris gadiem šo vecāku dzīvītē. Iedomājieties ainiņu, kurā mazais pienāk pie mammītes un tētiņa, kuri beidzot ir sasnieguši 21 gada vecumu, un prasa: "Mamm, tēt, kā jūs pie manis tikāt?". Un atbilde seko: "Zini,bērniņ, mēs tevi ieņēmām vienā ballītē, svešā mājā, pilnīgā alkohola reibumā.Jā,mums bija neizsargāts sekss un tā tu radies. Tu nemaz nebiji plānots. Bet neuztraucies, draugiem.lv visiem liekas, ka tu esi mūsu nebeidzamās milas rezultāts, kaut gan mēs esam ar tavu tētiņu kopā tikai tevis dēļ. Ja nebūtu tevis, tad mēs būtu tikai nopisušies un viss.". Viss kā meksikāņu seriālos. Ir prieki, bēdas, intrigas, sekss un alkohols. Bet žēl jau būtu tā mazā nabaga. Negribētā nabaga, kurš tomēr izdomāja pieteikties, jo tētiņš nepaspēja laicīgi izvilkt. Un tagad tētiņš strādā par maizes cepēju, bet viņa ceptās maizes piedeg, jo joprojām nav iemācījies laikus izvilt.
Tāpēc tie, kas liek portālos savu sīču bildes. Nedariet tā. Vairāk vai mazāk jūs pāragri esiet sačakarējuši savu dzīvi un nevajag ar to lielīties.
Viss.Pietiek.Čau!
