Katru reizi, kā Latvijā notiek kāda traģēdija vai "traģēdija", tā pēkšņi visi cilvēki, it īpaši jaunieši (kāds brīnums), paliek tik līdzjūtīgi, ka no sēru bumbas sprāgst pilnīgi visi sociālie tīkli.
Es nesaku, ka Mahimas traģēdija nav trģēdīja. Tas ir skumji un aizgājušo tuviniekiem ir grūti, bet ir jāsaprot, ka tava,jā, TAVA raudāšana tviterī, feisbukā, draugos un citur varētu mazināt šo cilvēku sāpi vai kādā veidā palīdzētu tikt galā ar radušos situāciju. Jūsu dziļdomīgie citāti un debilie teikumi izraisa sliktu dūšu un rada sajūtu, ka esiet liekuļi. Liekuļi, kas šādos gadījumos glābējus sauc par varoņiem, bet ikdienā viņus nodirš par darba pienākumu nepildīšanu. Gribētos, lai šie pašpasludinātie līdzjūtību eksperti izvelk galvu sev no dirsas un saprot, ka nevienam tas labumu nedos no jūsu ieraksta kādā portālā. Gribētos arī redzēt, kā kāds no pilngadīgajiem (domāju tos, kas ir 18-20 gadus veci,jo tiem soc. portāli ir kā ateja,dirš visu,kas prātā) paņemtu savā apgādībā kādu bērnu, kas palicis bez vecākiem un nav citu tuvinieku, kas varētu palīdzēt. Vai to varētu izdarīt? Nē, jo ir par maz drosmes un apņemšanās. Vienīgais, ko var darīt ir gudri dirst un neko vairāk.
Šis Mahimas gadījums nav pirmais tāda veida sociālais sprādziens. Kad nomira M.Freimanis, visi kļuva par Tumsas faniem. Nomira I.Ziedonis, pēkšņi visi kļuva par dzejas lietpratējiem, kaut gan pamatskolā un vidusskolā dirsa virsū šim pašam dzejniekam, kad vajadzēja iemācīties no galvas pāris viņa pantiņus. Šādi gadījumi ir piedrīgo pārziņā, sērot un skumt, bet jums ir jādara tas, kas jādara. Pasērojiet pie sevis, bet nedariet to sociālajos portālos, jo tā jus sevi padariet par pēdējiem idiotiem.
Zinu, ka par šo rakstīto nebūsiet īsti sajūsmā, taču ir jāzina robežas. Jāzina, kad vajag teikt ko un kad nevajag. Tā ir vidējā latvieša lielākā problēma. Tēlot līdzjūtību, kaut gan nemaz līdzi nejūt vai neko citu lietas labā nedara, kā tikai piedirš visiem acis un ausis. Vai tagad attieksme pret ātro palīdzību VUGD, policiju un NBS mainīsies pēc šī visa? Vai arī pēc mēneša viņus uzskatīs par varoņiem? Droši vien, bet tikai to piederīgie, kas cieta Maximā. Turpetim, citi lielie līdzi jutēji un varoņu godātāji jau pēc mēneša atkal tikai spēs uzdirst policijai, ka neko nevar izdarīt, ugunsdzēsējus, ka nevar pat šķūni nodzēst un ātros, ka nevar laikā atbraukt. Tāda nu tā mūsu sabiedrība ir. Meli un vieni vienīgi meli. Mēs dzīvojam neīstā sabiedrībā.
Tā kā padomājiet, pirms kaut ko rakstiet pie nākamās trģēdijas. Vai vispār ir kāds, kas to grib redzēt. Krāt retvītus uz mirušo rēķina nav smuki.
Ar līdzjūtībām, glābšanām un palīdzībām lai nodarbojas attiecīgās iestādes, nevis nepilngadīgie tviterī.
piektdiena, 2013. gada 22. novembris
ceturtdiena, 2013. gada 21. novembris
Bezgaumība
Sēdēju un domāju, kas ir pēdējā gaumīgā lieta, kas Latvijā ir notikusi pēdējā laikā. Un sapratu, ka tādas nav. Kaut kas nav pareizi. Kāds ir pieļāvis milzīgu kļūdu ceļā uz labo un gaumīgo. Tā vietā mums ir Jaunā talantu fabrika un tās atkritumi, Eirovīzija, kurā caur latviešu māksliniekiem sazenšās zviedru un vācu producenti, prezidents, Gacho, wannabe patrioti, kas piesprauž Latvijas karogu pie drēbēm, kad nāk kādi valsts nozīmes svētki un visbeidzot pati bezgaumīgā sabiedrība, kad ejot pa ielu redzi kādu jaunieti, kam izskūta pidaru grebene un mugurā uzvilkts ķitelis ir 3 reizes par lielu.
Es cenšos izprast to kļūdu, kas ir novedusi pie visa šī stulbuma. Vienīgais, kas man nāk prātā ir internets. Mums ir par daudz laika un vaļas dienas laikā atrasties pie datora, kas neizbēgami novedīs pie kāda slavena mākslinieka stila padomu mājaslapas vai labākajā gadījumā porno, kas ir mazākais no ļaunumiem, jo nedomāju, ka jaunieši varētu smelties idejas no nonstop piša... ā nē, pag, var gan.
Pirmkārt, gribētu izteikties par modi, kas tagad valda jauniešu vidū (reizēm arī pavecāku cilvēku vidū,diemžēl). Vai jūs esat apskatījuši kārtīgi līdzcilvēkus, cilvēkus, ar ko jūs ikdienā satiekaties un runājat? Nē? Ieteiktu. Kāpēc? Jo var izrādīties, ka jūsu čoms vai draudzene ir dumākais cilvēks pasaulē, jo izvēlas izskatīties kā pilnīgākais mudaks. Ieskicēšu. Vīriešiem, šauras bikses, pidaru grebene, krekls ar uzrakstu "yolo" vai "swag", bieži posī vidtālrunī, jo gaida, kad kāds retvītos viņa dziļdomīgo citātu, kuru nospēra kaut kur vai izvilka sev no pakaļas. Sievietēm, sievišķīgas sievsitēju (vai vīrsitēju?) maikas ar dumiem citātiem, legingi, kam pa visru tiek uzvilkts vēl kaut kas, bieži posī viedtālrunī, jo cer, ka kādsbūs retvītojis viņas dziļo citātu, nolaikojis bildi instagramā vai uzdevis jautājumu āskā.
Paskatieties apkārt. Viņi ir visur. Un pats skumjākais ir tas, ka katrā no mums ir kaut kas no bezgaumīga pidara. Ir tā, ka mums katram paliek siltāk sirsniņā, ja kāds retvīto tavu ziņu, pasaka, ka tavs swags šodien ir īpaši swagīgs, ka tavs kepons ir stilīgāks par tā tur čaļa keponu vai arī, šodien tavs reblogotais citāts tumblarā bija īpaši atbilstošs. Un jā,visi interneta portāli tagad arī ir modīgi, jo savādāk tevi uzskata par bezdzīves ībli, kas nav reģistrējies pat āskā. Mūsdienu bezgaumīgajam jaunietim ir jāmāk no rīta piecelties, savākt mugurā savas šmotkas, apmeklēt karu sociālo tiklu, kurā ir reģistrējies (augstākā pilotāža ir tad, ja esi reģistrējies visos), atrast kādu brīvu brīdi lai dotos uz skolu (šāds dzīvesveids ir raksturīgs 6-12. klases skolniekiem un pirmkursniekiem), saņemt komplimentus par modīgo krekliņu un stilīgo bildi instagramā, pārnākt mājās, tviterī ierakstīt, ka besī skola,gaidīt 10'000 retvītus, piepist mūli ballītē (nedēļas nogalē arī klubiņā), iemest instagramā bildi no dzerstiņa (vēlams,ar pupainu bābu pie sāniem), pārrasties mājās un nemaņā nogulēt līdz diviem dienā, lai no jauna sāktu ierasto dienas ciklu. Grūta dzīve, vai ne. Sarežģīta un pina ar dažādiem uzdevumiem, kas jāsasniedz pirms nāves, kas ar šādu dzīvesveidu, pienāks ļoti ātri.
Redzot šādus cilvēkus, neviļus rodas vēlme viņiem pateikt:"Ģērbies normāli".
Un šeit pienāk otr lieta, kas mūs, latvju bāleliņus, grūž bezgaumības atvarā. Tā, protams, ir mūzika. Caur mūziku tiek pateikts viss. Tā ir vislielākā vara uz jauniešiem, jo viņi atdarina to, ko redz klipos un dzird dziesmās. Tā nu viņš ir. Ja Keitija Perija liek pieliet mūli piektdienas vakarā un mežonīgi jāties ar nezināmiem ar cilvēkiem, mēs to daram, ja visi modernie reperi saka, ka galvenās lietas dzīvē ir maukas, alkohols un piķis, tad tā mēs arī uztveram lietas, ja elektoniskajā mūzikā vienā dziesmā neizmanto vairāk par 2 notīm un 2 vārdiem, tad mēs uzskatam, ka visa elektoniskā mūzika ir forša un nemaz neraisa domas, ka visu laiku uz riņķi iet viena dziesma.
Šis bezgaumīgais dzīvesstils ir rezultāts no populārās mūzikas. Viss ģerbšanās stils, attieksme pret lietām, uzskati un hobiju izvēles.Tas viss nāk tieši no mūzikas pasaules, kas paliek aizvien bezgaumīgāka, jo slavenības slavu notur tikai ar skandāliem un intrigām nevis ar prasmēm. To visu redz jaunieši un domā, ka tas ir pieņemami, tādējādi uztaisot sevi par bezgaumības paraugu.
Mums kā sabiedrībai ir daudz problēmu. Katram no mums, bet tas parāda tikai vienu. Mēs esam viegli ietekmējami, ja izdara kaut mazāko spiedienu. Mēs esam lēti, bezgaumīgi, bet paklausīgi cilvēciņi, kas darīs visu lai izceltos pūlī. Tikai kādu cenu katrs ir gatavs maksāt lai to panāktu?
Es cenšos izprast to kļūdu, kas ir novedusi pie visa šī stulbuma. Vienīgais, kas man nāk prātā ir internets. Mums ir par daudz laika un vaļas dienas laikā atrasties pie datora, kas neizbēgami novedīs pie kāda slavena mākslinieka stila padomu mājaslapas vai labākajā gadījumā porno, kas ir mazākais no ļaunumiem, jo nedomāju, ka jaunieši varētu smelties idejas no nonstop piša... ā nē, pag, var gan.
Pirmkārt, gribētu izteikties par modi, kas tagad valda jauniešu vidū (reizēm arī pavecāku cilvēku vidū,diemžēl). Vai jūs esat apskatījuši kārtīgi līdzcilvēkus, cilvēkus, ar ko jūs ikdienā satiekaties un runājat? Nē? Ieteiktu. Kāpēc? Jo var izrādīties, ka jūsu čoms vai draudzene ir dumākais cilvēks pasaulē, jo izvēlas izskatīties kā pilnīgākais mudaks. Ieskicēšu. Vīriešiem, šauras bikses, pidaru grebene, krekls ar uzrakstu "yolo" vai "swag", bieži posī vidtālrunī, jo gaida, kad kāds retvītos viņa dziļdomīgo citātu, kuru nospēra kaut kur vai izvilka sev no pakaļas. Sievietēm, sievišķīgas sievsitēju (vai vīrsitēju?) maikas ar dumiem citātiem, legingi, kam pa visru tiek uzvilkts vēl kaut kas, bieži posī viedtālrunī, jo cer, ka kādsbūs retvītojis viņas dziļo citātu, nolaikojis bildi instagramā vai uzdevis jautājumu āskā.
Paskatieties apkārt. Viņi ir visur. Un pats skumjākais ir tas, ka katrā no mums ir kaut kas no bezgaumīga pidara. Ir tā, ka mums katram paliek siltāk sirsniņā, ja kāds retvīto tavu ziņu, pasaka, ka tavs swags šodien ir īpaši swagīgs, ka tavs kepons ir stilīgāks par tā tur čaļa keponu vai arī, šodien tavs reblogotais citāts tumblarā bija īpaši atbilstošs. Un jā,visi interneta portāli tagad arī ir modīgi, jo savādāk tevi uzskata par bezdzīves ībli, kas nav reģistrējies pat āskā. Mūsdienu bezgaumīgajam jaunietim ir jāmāk no rīta piecelties, savākt mugurā savas šmotkas, apmeklēt karu sociālo tiklu, kurā ir reģistrējies (augstākā pilotāža ir tad, ja esi reģistrējies visos), atrast kādu brīvu brīdi lai dotos uz skolu (šāds dzīvesveids ir raksturīgs 6-12. klases skolniekiem un pirmkursniekiem), saņemt komplimentus par modīgo krekliņu un stilīgo bildi instagramā, pārnākt mājās, tviterī ierakstīt, ka besī skola,gaidīt 10'000 retvītus, piepist mūli ballītē (nedēļas nogalē arī klubiņā), iemest instagramā bildi no dzerstiņa (vēlams,ar pupainu bābu pie sāniem), pārrasties mājās un nemaņā nogulēt līdz diviem dienā, lai no jauna sāktu ierasto dienas ciklu. Grūta dzīve, vai ne. Sarežģīta un pina ar dažādiem uzdevumiem, kas jāsasniedz pirms nāves, kas ar šādu dzīvesveidu, pienāks ļoti ātri.
Redzot šādus cilvēkus, neviļus rodas vēlme viņiem pateikt:"Ģērbies normāli".
Un šeit pienāk otr lieta, kas mūs, latvju bāleliņus, grūž bezgaumības atvarā. Tā, protams, ir mūzika. Caur mūziku tiek pateikts viss. Tā ir vislielākā vara uz jauniešiem, jo viņi atdarina to, ko redz klipos un dzird dziesmās. Tā nu viņš ir. Ja Keitija Perija liek pieliet mūli piektdienas vakarā un mežonīgi jāties ar nezināmiem ar cilvēkiem, mēs to daram, ja visi modernie reperi saka, ka galvenās lietas dzīvē ir maukas, alkohols un piķis, tad tā mēs arī uztveram lietas, ja elektoniskajā mūzikā vienā dziesmā neizmanto vairāk par 2 notīm un 2 vārdiem, tad mēs uzskatam, ka visa elektoniskā mūzika ir forša un nemaz neraisa domas, ka visu laiku uz riņķi iet viena dziesma.
Šis bezgaumīgais dzīvesstils ir rezultāts no populārās mūzikas. Viss ģerbšanās stils, attieksme pret lietām, uzskati un hobiju izvēles.Tas viss nāk tieši no mūzikas pasaules, kas paliek aizvien bezgaumīgāka, jo slavenības slavu notur tikai ar skandāliem un intrigām nevis ar prasmēm. To visu redz jaunieši un domā, ka tas ir pieņemami, tādējādi uztaisot sevi par bezgaumības paraugu.
Mums kā sabiedrībai ir daudz problēmu. Katram no mums, bet tas parāda tikai vienu. Mēs esam viegli ietekmējami, ja izdara kaut mazāko spiedienu. Mēs esam lēti, bezgaumīgi, bet paklausīgi cilvēciņi, kas darīs visu lai izceltos pūlī. Tikai kādu cenu katrs ir gatavs maksāt lai to panāktu?
Abonēt:
Ziņas (Atom)