Pirmkursnieki

Sēdēju gultā un aizdomājos, kā tad īsti ir būt pirmkursniekam un kā es pats jutos pirmajā kursā. Iesākumā varu pateikt, ka šis nebūs saldsērīgs prozas apcerējums par rožainiem laikiem visu ideālo. Kaut gan to varētu pielīdzināt R.Blaumaņa "Nāves ēnais", jo būt par pirmkursnieku ir kā būt par ēnu un vecāko kursu pārstāvjiem tā ir nāve.

Sākumā jaunizceptajam studentam ir grūti pierast pie vides maiņas, it īpaši, ja nākas dzīvot dienesta visnīcā citkārt sauktu par dzertuvi. Mazais nabags ierodas kojās pirmajā dienā un jau pēc pāris stundām ierodas viņa nu jau nedaudz padzīvojušais istabas biedrs. Protams, tas nevar beigties labi, jo nākas pakļauties visma ko viņš saka. Uzskaitīšu populārākās pavēles frāzes:

• Ejam pēc alus;
• Ņemam četrus, jo ar trim būs par īsu;
• Neņemam alu, bet ņemam Hektoru;
• Nu labi,varam arī paņemt divus alus;
• Kas par muļķībām, 2 dienā ir labs laiks lai sāktu lietot alkoholiskos izstrādājumus;
• Ievadstudijas ir priekš gejiem un meitenēm! Izgulēsies;
• Davai,ejam pie meitenēm!
• Jā, tu vari nākt līdz!
• Iepazīstini ar savām kursabiedrenēm!
• Nē,es neesmu piedzēries un vispār,liec mani zemē,pats varu paiet.

Tās ir pašas populārākās frāzes, ko nereti vecāko kursu studenti mēdz teikt pirmkursniekiem. It īpaši problēmas ir tad, ja tiešām nabaga naivajam pirmītim ir jādzīvo ar vecāko kursu studentu vienā istabiņā. Viņam tā ir nāve. Bez ēnas.Mazais nabags cenšas būt apzinīgs un darīt visus studiju darbus laicīgi un pēc tītrākās sirdsapziņas, bet šis neģēlis, vecāko kursu students, pienāk pie viņa un pavēlošā balsī saka, ka jāiet pēc alus, jo mācības ir priekš gejiem un meitenēm. Tā nu mazais nabags ceļas iet un dara visu, lai tikai iekļautos apkārtējā sabiedrībā bez apsmiekla.

Tas bija pirmkursnieka skatījums. Lai būtu dažādība, ir jāapskata problēma no cita skatu punkta. No vecāko kursa skatupunkta. Tātad, vecāko kursu studentu uzskats par pirmīšiem. Pirmkursnieks=celka.

Liriska atkāpe:

Atceros savu 1. kursu. Tās bija mocības, jo nereti cietu no vecāko kursu studentu bravūrīgās uzvedības. Atceros savu ievākšanos kojās. Murgs ne dzīve. Pirmajās stundās jau ieradās istabas biedrs un sāka ar saviem draugiem baudīt alkoholiskus izstrādājumus. Man protams tas bija nepieņemami, jo es savā naivumā domāju, ka esmu ticis inteliģentā sabiedrībā, kurā varēs parunāt par intelektuālām tēmām, bet es maldījos. Rūgti maldījos. Rūgtums bija jūtams arī no rīta manā mutē, jo šajā pirmajā vakarā viens no vecākajiem biedriem ienāca manā istabā un manāmi pavēlošā balsī teica:"Mēs ejam dzert uz virtuvi!". Es satrūkos bailēs. Mans kuņģis bija sažņaudzies no uztraukumiem. Lai nekļūtu par nacionālo apsmieklu arī devos līdz šiem, man vēl nepazīstamajiem, cilvēkiem uz virtuvi. Lieki piebilst, ka tajā vakarā es sapazinos ar mežonīgiem "studentiem", kam morāles normas nav pazīstamas. Taču laiki gāja. Šie cilvēki mani pāraudzināja. Izveidoja no manis cilvēku. Par tādu cilvēku, kāds esmu tagad. Laime mijās ar bēdām, smiekli ar asarām un asaras ar vēmekļiem. Pirmais kurss bija viens ellīgs gads. Taču sasodīti labs gads. Mani iemācīja dzīvot kā vecāko kursu studentam. Tagad es šīs zināšanas nododu tālāk, jo uzskatu to par savu pienākumu. Krist uz nerviem savam izstabas biedram un viņa kursabiedriem ar uzmācīgu vēmi vakara mācības nomainīt pret kaut ko interesantāku. Piemēram, neko.

Vecāko kursu studenti ir dīvnieki, ja skatās no pirmkursnieku skatu punkta, bet nu jau pavisam drīz viņi šīs rozā brilles nometīs no savām acīc. Viņi piedzīvos evolūciju savā akadēmiskajā karjerā. Un tad viņiem viss būs skaidrs. Būs skaidrs, ka Hektors ir salds. Trīs ali pirms miega nav nekas slikts. Vispār, alus nav slikts. Un,protams, visus darbus var izdarīt laicīgi, jo tad vienmēr ir vairāk laika atpūtai. Zinātniski nav pierādīts, ka no atpūtas kāds vēl būtu nomiris.