Katru reizi, kā Latvijā notiek kāda traģēdija vai "traģēdija", tā pēkšņi visi cilvēki, it īpaši jaunieši (kāds brīnums), paliek tik līdzjūtīgi, ka no sēru bumbas sprāgst pilnīgi visi sociālie tīkli.
Es nesaku, ka Mahimas traģēdija nav trģēdīja. Tas ir skumji un aizgājušo tuviniekiem ir grūti, bet ir jāsaprot, ka tava,jā, TAVA raudāšana tviterī, feisbukā, draugos un citur varētu mazināt šo cilvēku sāpi vai kādā veidā palīdzētu tikt galā ar radušos situāciju. Jūsu dziļdomīgie citāti un debilie teikumi izraisa sliktu dūšu un rada sajūtu, ka esiet liekuļi. Liekuļi, kas šādos gadījumos glābējus sauc par varoņiem, bet ikdienā viņus nodirš par darba pienākumu nepildīšanu. Gribētos, lai šie pašpasludinātie līdzjūtību eksperti izvelk galvu sev no dirsas un saprot, ka nevienam tas labumu nedos no jūsu ieraksta kādā portālā. Gribētos arī redzēt, kā kāds no pilngadīgajiem (domāju tos, kas ir 18-20 gadus veci,jo tiem soc. portāli ir kā ateja,dirš visu,kas prātā) paņemtu savā apgādībā kādu bērnu, kas palicis bez vecākiem un nav citu tuvinieku, kas varētu palīdzēt. Vai to varētu izdarīt? Nē, jo ir par maz drosmes un apņemšanās. Vienīgais, ko var darīt ir gudri dirst un neko vairāk.
Šis Mahimas gadījums nav pirmais tāda veida sociālais sprādziens. Kad nomira M.Freimanis, visi kļuva par Tumsas faniem. Nomira I.Ziedonis, pēkšņi visi kļuva par dzejas lietpratējiem, kaut gan pamatskolā un vidusskolā dirsa virsū šim pašam dzejniekam, kad vajadzēja iemācīties no galvas pāris viņa pantiņus. Šādi gadījumi ir piedrīgo pārziņā, sērot un skumt, bet jums ir jādara tas, kas jādara. Pasērojiet pie sevis, bet nedariet to sociālajos portālos, jo tā jus sevi padariet par pēdējiem idiotiem.
Zinu, ka par šo rakstīto nebūsiet īsti sajūsmā, taču ir jāzina robežas. Jāzina, kad vajag teikt ko un kad nevajag. Tā ir vidējā latvieša lielākā problēma. Tēlot līdzjūtību, kaut gan nemaz līdzi nejūt vai neko citu lietas labā nedara, kā tikai piedirš visiem acis un ausis. Vai tagad attieksme pret ātro palīdzību VUGD, policiju un NBS mainīsies pēc šī visa? Vai arī pēc mēneša viņus uzskatīs par varoņiem? Droši vien, bet tikai to piederīgie, kas cieta Maximā. Turpetim, citi lielie līdzi jutēji un varoņu godātāji jau pēc mēneša atkal tikai spēs uzdirst policijai, ka neko nevar izdarīt, ugunsdzēsējus, ka nevar pat šķūni nodzēst un ātros, ka nevar laikā atbraukt. Tāda nu tā mūsu sabiedrība ir. Meli un vieni vienīgi meli. Mēs dzīvojam neīstā sabiedrībā.
Tā kā padomājiet, pirms kaut ko rakstiet pie nākamās trģēdijas. Vai vispār ir kāds, kas to grib redzēt. Krāt retvītus uz mirušo rēķina nav smuki.
Ar līdzjūtībām, glābšanām un palīdzībām lai nodarbojas attiecīgās iestādes, nevis nepilngadīgie tviterī.
piektdiena, 2013. gada 22. novembris
ceturtdiena, 2013. gada 21. novembris
Bezgaumība
Sēdēju un domāju, kas ir pēdējā gaumīgā lieta, kas Latvijā ir notikusi pēdējā laikā. Un sapratu, ka tādas nav. Kaut kas nav pareizi. Kāds ir pieļāvis milzīgu kļūdu ceļā uz labo un gaumīgo. Tā vietā mums ir Jaunā talantu fabrika un tās atkritumi, Eirovīzija, kurā caur latviešu māksliniekiem sazenšās zviedru un vācu producenti, prezidents, Gacho, wannabe patrioti, kas piesprauž Latvijas karogu pie drēbēm, kad nāk kādi valsts nozīmes svētki un visbeidzot pati bezgaumīgā sabiedrība, kad ejot pa ielu redzi kādu jaunieti, kam izskūta pidaru grebene un mugurā uzvilkts ķitelis ir 3 reizes par lielu.
Es cenšos izprast to kļūdu, kas ir novedusi pie visa šī stulbuma. Vienīgais, kas man nāk prātā ir internets. Mums ir par daudz laika un vaļas dienas laikā atrasties pie datora, kas neizbēgami novedīs pie kāda slavena mākslinieka stila padomu mājaslapas vai labākajā gadījumā porno, kas ir mazākais no ļaunumiem, jo nedomāju, ka jaunieši varētu smelties idejas no nonstop piša... ā nē, pag, var gan.
Pirmkārt, gribētu izteikties par modi, kas tagad valda jauniešu vidū (reizēm arī pavecāku cilvēku vidū,diemžēl). Vai jūs esat apskatījuši kārtīgi līdzcilvēkus, cilvēkus, ar ko jūs ikdienā satiekaties un runājat? Nē? Ieteiktu. Kāpēc? Jo var izrādīties, ka jūsu čoms vai draudzene ir dumākais cilvēks pasaulē, jo izvēlas izskatīties kā pilnīgākais mudaks. Ieskicēšu. Vīriešiem, šauras bikses, pidaru grebene, krekls ar uzrakstu "yolo" vai "swag", bieži posī vidtālrunī, jo gaida, kad kāds retvītos viņa dziļdomīgo citātu, kuru nospēra kaut kur vai izvilka sev no pakaļas. Sievietēm, sievišķīgas sievsitēju (vai vīrsitēju?) maikas ar dumiem citātiem, legingi, kam pa visru tiek uzvilkts vēl kaut kas, bieži posī viedtālrunī, jo cer, ka kādsbūs retvītojis viņas dziļo citātu, nolaikojis bildi instagramā vai uzdevis jautājumu āskā.
Paskatieties apkārt. Viņi ir visur. Un pats skumjākais ir tas, ka katrā no mums ir kaut kas no bezgaumīga pidara. Ir tā, ka mums katram paliek siltāk sirsniņā, ja kāds retvīto tavu ziņu, pasaka, ka tavs swags šodien ir īpaši swagīgs, ka tavs kepons ir stilīgāks par tā tur čaļa keponu vai arī, šodien tavs reblogotais citāts tumblarā bija īpaši atbilstošs. Un jā,visi interneta portāli tagad arī ir modīgi, jo savādāk tevi uzskata par bezdzīves ībli, kas nav reģistrējies pat āskā. Mūsdienu bezgaumīgajam jaunietim ir jāmāk no rīta piecelties, savākt mugurā savas šmotkas, apmeklēt karu sociālo tiklu, kurā ir reģistrējies (augstākā pilotāža ir tad, ja esi reģistrējies visos), atrast kādu brīvu brīdi lai dotos uz skolu (šāds dzīvesveids ir raksturīgs 6-12. klases skolniekiem un pirmkursniekiem), saņemt komplimentus par modīgo krekliņu un stilīgo bildi instagramā, pārnākt mājās, tviterī ierakstīt, ka besī skola,gaidīt 10'000 retvītus, piepist mūli ballītē (nedēļas nogalē arī klubiņā), iemest instagramā bildi no dzerstiņa (vēlams,ar pupainu bābu pie sāniem), pārrasties mājās un nemaņā nogulēt līdz diviem dienā, lai no jauna sāktu ierasto dienas ciklu. Grūta dzīve, vai ne. Sarežģīta un pina ar dažādiem uzdevumiem, kas jāsasniedz pirms nāves, kas ar šādu dzīvesveidu, pienāks ļoti ātri.
Redzot šādus cilvēkus, neviļus rodas vēlme viņiem pateikt:"Ģērbies normāli".
Un šeit pienāk otr lieta, kas mūs, latvju bāleliņus, grūž bezgaumības atvarā. Tā, protams, ir mūzika. Caur mūziku tiek pateikts viss. Tā ir vislielākā vara uz jauniešiem, jo viņi atdarina to, ko redz klipos un dzird dziesmās. Tā nu viņš ir. Ja Keitija Perija liek pieliet mūli piektdienas vakarā un mežonīgi jāties ar nezināmiem ar cilvēkiem, mēs to daram, ja visi modernie reperi saka, ka galvenās lietas dzīvē ir maukas, alkohols un piķis, tad tā mēs arī uztveram lietas, ja elektoniskajā mūzikā vienā dziesmā neizmanto vairāk par 2 notīm un 2 vārdiem, tad mēs uzskatam, ka visa elektoniskā mūzika ir forša un nemaz neraisa domas, ka visu laiku uz riņķi iet viena dziesma.
Šis bezgaumīgais dzīvesstils ir rezultāts no populārās mūzikas. Viss ģerbšanās stils, attieksme pret lietām, uzskati un hobiju izvēles.Tas viss nāk tieši no mūzikas pasaules, kas paliek aizvien bezgaumīgāka, jo slavenības slavu notur tikai ar skandāliem un intrigām nevis ar prasmēm. To visu redz jaunieši un domā, ka tas ir pieņemami, tādējādi uztaisot sevi par bezgaumības paraugu.
Mums kā sabiedrībai ir daudz problēmu. Katram no mums, bet tas parāda tikai vienu. Mēs esam viegli ietekmējami, ja izdara kaut mazāko spiedienu. Mēs esam lēti, bezgaumīgi, bet paklausīgi cilvēciņi, kas darīs visu lai izceltos pūlī. Tikai kādu cenu katrs ir gatavs maksāt lai to panāktu?
Es cenšos izprast to kļūdu, kas ir novedusi pie visa šī stulbuma. Vienīgais, kas man nāk prātā ir internets. Mums ir par daudz laika un vaļas dienas laikā atrasties pie datora, kas neizbēgami novedīs pie kāda slavena mākslinieka stila padomu mājaslapas vai labākajā gadījumā porno, kas ir mazākais no ļaunumiem, jo nedomāju, ka jaunieši varētu smelties idejas no nonstop piša... ā nē, pag, var gan.
Pirmkārt, gribētu izteikties par modi, kas tagad valda jauniešu vidū (reizēm arī pavecāku cilvēku vidū,diemžēl). Vai jūs esat apskatījuši kārtīgi līdzcilvēkus, cilvēkus, ar ko jūs ikdienā satiekaties un runājat? Nē? Ieteiktu. Kāpēc? Jo var izrādīties, ka jūsu čoms vai draudzene ir dumākais cilvēks pasaulē, jo izvēlas izskatīties kā pilnīgākais mudaks. Ieskicēšu. Vīriešiem, šauras bikses, pidaru grebene, krekls ar uzrakstu "yolo" vai "swag", bieži posī vidtālrunī, jo gaida, kad kāds retvītos viņa dziļdomīgo citātu, kuru nospēra kaut kur vai izvilka sev no pakaļas. Sievietēm, sievišķīgas sievsitēju (vai vīrsitēju?) maikas ar dumiem citātiem, legingi, kam pa visru tiek uzvilkts vēl kaut kas, bieži posī viedtālrunī, jo cer, ka kādsbūs retvītojis viņas dziļo citātu, nolaikojis bildi instagramā vai uzdevis jautājumu āskā.
Paskatieties apkārt. Viņi ir visur. Un pats skumjākais ir tas, ka katrā no mums ir kaut kas no bezgaumīga pidara. Ir tā, ka mums katram paliek siltāk sirsniņā, ja kāds retvīto tavu ziņu, pasaka, ka tavs swags šodien ir īpaši swagīgs, ka tavs kepons ir stilīgāks par tā tur čaļa keponu vai arī, šodien tavs reblogotais citāts tumblarā bija īpaši atbilstošs. Un jā,visi interneta portāli tagad arī ir modīgi, jo savādāk tevi uzskata par bezdzīves ībli, kas nav reģistrējies pat āskā. Mūsdienu bezgaumīgajam jaunietim ir jāmāk no rīta piecelties, savākt mugurā savas šmotkas, apmeklēt karu sociālo tiklu, kurā ir reģistrējies (augstākā pilotāža ir tad, ja esi reģistrējies visos), atrast kādu brīvu brīdi lai dotos uz skolu (šāds dzīvesveids ir raksturīgs 6-12. klases skolniekiem un pirmkursniekiem), saņemt komplimentus par modīgo krekliņu un stilīgo bildi instagramā, pārnākt mājās, tviterī ierakstīt, ka besī skola,gaidīt 10'000 retvītus, piepist mūli ballītē (nedēļas nogalē arī klubiņā), iemest instagramā bildi no dzerstiņa (vēlams,ar pupainu bābu pie sāniem), pārrasties mājās un nemaņā nogulēt līdz diviem dienā, lai no jauna sāktu ierasto dienas ciklu. Grūta dzīve, vai ne. Sarežģīta un pina ar dažādiem uzdevumiem, kas jāsasniedz pirms nāves, kas ar šādu dzīvesveidu, pienāks ļoti ātri.
Redzot šādus cilvēkus, neviļus rodas vēlme viņiem pateikt:"Ģērbies normāli".
Un šeit pienāk otr lieta, kas mūs, latvju bāleliņus, grūž bezgaumības atvarā. Tā, protams, ir mūzika. Caur mūziku tiek pateikts viss. Tā ir vislielākā vara uz jauniešiem, jo viņi atdarina to, ko redz klipos un dzird dziesmās. Tā nu viņš ir. Ja Keitija Perija liek pieliet mūli piektdienas vakarā un mežonīgi jāties ar nezināmiem ar cilvēkiem, mēs to daram, ja visi modernie reperi saka, ka galvenās lietas dzīvē ir maukas, alkohols un piķis, tad tā mēs arī uztveram lietas, ja elektoniskajā mūzikā vienā dziesmā neizmanto vairāk par 2 notīm un 2 vārdiem, tad mēs uzskatam, ka visa elektoniskā mūzika ir forša un nemaz neraisa domas, ka visu laiku uz riņķi iet viena dziesma.
Šis bezgaumīgais dzīvesstils ir rezultāts no populārās mūzikas. Viss ģerbšanās stils, attieksme pret lietām, uzskati un hobiju izvēles.Tas viss nāk tieši no mūzikas pasaules, kas paliek aizvien bezgaumīgāka, jo slavenības slavu notur tikai ar skandāliem un intrigām nevis ar prasmēm. To visu redz jaunieši un domā, ka tas ir pieņemami, tādējādi uztaisot sevi par bezgaumības paraugu.
Mums kā sabiedrībai ir daudz problēmu. Katram no mums, bet tas parāda tikai vienu. Mēs esam viegli ietekmējami, ja izdara kaut mazāko spiedienu. Mēs esam lēti, bezgaumīgi, bet paklausīgi cilvēciņi, kas darīs visu lai izceltos pūlī. Tikai kādu cenu katrs ir gatavs maksāt lai to panāktu?
pirmdiena, 2013. gada 21. oktobris
Vidējā latvieša humorizjūta jeb cik debils tu esi
Nebūsim naivi. Vidējam latvietim ar to humorizjūtu ir samērā pagrūti. It īpaši,ja tiek aizskarts kas viņam svēts. Es nerunāju par himnu, karogu, ģērboni, Saeimu.
Viens no spilgtākajiem gadījumiem pēdējā gada laikā bija latviešu sportista attēlojums iekš Family Guy. Tiem, kas nezina, tad "sportiskais latvietis" tika attēlots kā cilvēks, LV karoga krāsas sportatērpā un runāja ar krievu akcentu. Ak šausmas, kā visi sacepās. Kā tā var. Nevar taču apsmiet Latviju. Tam sekoja visādi debili komentāri, kā tomēr Family Guy sūkā pimpi utt. Visiem patika, kamēr FG izrēca paši sevi un citas valsti, bet kā pielika pirkstu Latvijai, tā viss. Antikrists ir dzimis un sāk formēties visādas biedrības, lai novērstu LV tēla izcūkāšanu pasaulē. Teikšu tā. Bravo!Bravo jums, bāleliņi, kas ikdienā skatās amerikāņu filmas un seriālus, dzer lietuviešu pienu, brauc ar vācu mašīnām, ēd itāļu ēdienus (es domāju makaronus) un lamājas krieviski. Bravo! Ģeniāli...
Šādos brīžos gribās teikt, ka tas ir nevis vidējais latvietis, bet debilais latvietis, kam pietiek drosmes, lai izrēktu un dirstu par citām zemēm un to iedzīvotājiem, taču par Latviju neko sliktu nevar pateikt, jo redz, tā ir mūsu tēvuzeme un to nedrīkst, atkārtoju, NEDRĪKST aiztikt. Un kā ir ar citām zemēm un cilvēkiem, ko debilais latvietis nodirš? Tā nav citu cilvēku tēvzeme? Padomājiet par to.
Tagad pievērsīšos citam nacionāla mēroga konfliktam. Gačo vs A.Kaimiņš. Šeit spēki dalās divās daļās. Pirmā atbalsta Kaimiņu un otrā ir 9-16 gadīgi bērni, kam patīk Gačo. Lielākajai daļai jau ir zināms, par ko šis konflikts ir un nav īsti vajadzības apstāstīt, kas un kā, bet tiem, kas nezina, Kaimiņš savā raidījumā izteicās, ka Gačo mūzika degradē sabiedrību. Tā nu visa labā un cēlā aizstāvis Gatis apjoza Lielvārdes jostu, uzvilka linu kreklu, iekāpa pastalās un dziedādāms Pūt Vējiņi izaicināja Kaimiņu uz cīņu ringā, kas notiks kaut kad novembrī cīņas sportaveidu pasākumā. Laba reklāma Gati. Parādīji cik dumš tu esi, ka parakstījies uz tādas reklāmas izveidi pasākumam. Nevienu nepis tas pasākums, bet visiem acīs krita, ka "Latvijā slavens hiphoperis" nespēj 3 minūtes izveidot sakarīgu teikumu.
Un šeit mēs atkal nonākam pie lietas, ko es minēju sākumā. Humora izjūtas. Acīm redzot Gatim tādas nav, jo vēl līdz šim viņš savā nokurītajā paurī nav spējis iedzīt to, ka Kaimiņa vadītā "Suņu būda" ir raidījums ar tādu konceptu. Tur lietām ir jānotiek tā, kā tās notiek.Un šo pašu es varu teikt visiem pārejiem, kas uzskata, ka "Suņu būda" ir aizskarošs raidījums.
Par Gačo vs Kaimiņš es varētu runāt vēl ilgi, taču ne par to šoreiz ir stāsts. Stāsts ir par to, ka latviešiem nav humora izjūtas. Un izskatās, ka kādu laiku vēl arī nebūs. Protams, pie tā vienmēr kāds ir vainīgs. Lai neizceltos pūlī, vainošu valdību, jo tā jau pie mums vienmēr ir tā vainīgā. Un valdība ir viena no tām lietām, ko vidējais daunis vienmēr vaino. Piemēram, ja saplīst bikses, vai kaimiņš pārguļa ar tavu sievu, vainīga ir valdība, tikai un vienigi.
Pie kā es beigās nonācu? Laikam jau ne pie kā. Nekas nemainīsies. Vai arī mainīsies, bet uz slikto pusi, jo ūberbāleliņu paliks vēl vairāk un viss būs tik lielā un neglābjamā pakaļā, ka mēs paši noslīksim sevis radītajos sūdos un pat vairs Dainu Skapja teiksmainie panti mūs nespēs glābt.
Viens no spilgtākajiem gadījumiem pēdējā gada laikā bija latviešu sportista attēlojums iekš Family Guy. Tiem, kas nezina, tad "sportiskais latvietis" tika attēlots kā cilvēks, LV karoga krāsas sportatērpā un runāja ar krievu akcentu. Ak šausmas, kā visi sacepās. Kā tā var. Nevar taču apsmiet Latviju. Tam sekoja visādi debili komentāri, kā tomēr Family Guy sūkā pimpi utt. Visiem patika, kamēr FG izrēca paši sevi un citas valsti, bet kā pielika pirkstu Latvijai, tā viss. Antikrists ir dzimis un sāk formēties visādas biedrības, lai novērstu LV tēla izcūkāšanu pasaulē. Teikšu tā. Bravo!Bravo jums, bāleliņi, kas ikdienā skatās amerikāņu filmas un seriālus, dzer lietuviešu pienu, brauc ar vācu mašīnām, ēd itāļu ēdienus (es domāju makaronus) un lamājas krieviski. Bravo! Ģeniāli...
Šādos brīžos gribās teikt, ka tas ir nevis vidējais latvietis, bet debilais latvietis, kam pietiek drosmes, lai izrēktu un dirstu par citām zemēm un to iedzīvotājiem, taču par Latviju neko sliktu nevar pateikt, jo redz, tā ir mūsu tēvuzeme un to nedrīkst, atkārtoju, NEDRĪKST aiztikt. Un kā ir ar citām zemēm un cilvēkiem, ko debilais latvietis nodirš? Tā nav citu cilvēku tēvzeme? Padomājiet par to.
Tagad pievērsīšos citam nacionāla mēroga konfliktam. Gačo vs A.Kaimiņš. Šeit spēki dalās divās daļās. Pirmā atbalsta Kaimiņu un otrā ir 9-16 gadīgi bērni, kam patīk Gačo. Lielākajai daļai jau ir zināms, par ko šis konflikts ir un nav īsti vajadzības apstāstīt, kas un kā, bet tiem, kas nezina, Kaimiņš savā raidījumā izteicās, ka Gačo mūzika degradē sabiedrību. Tā nu visa labā un cēlā aizstāvis Gatis apjoza Lielvārdes jostu, uzvilka linu kreklu, iekāpa pastalās un dziedādāms Pūt Vējiņi izaicināja Kaimiņu uz cīņu ringā, kas notiks kaut kad novembrī cīņas sportaveidu pasākumā. Laba reklāma Gati. Parādīji cik dumš tu esi, ka parakstījies uz tādas reklāmas izveidi pasākumam. Nevienu nepis tas pasākums, bet visiem acīs krita, ka "Latvijā slavens hiphoperis" nespēj 3 minūtes izveidot sakarīgu teikumu.
Un šeit mēs atkal nonākam pie lietas, ko es minēju sākumā. Humora izjūtas. Acīm redzot Gatim tādas nav, jo vēl līdz šim viņš savā nokurītajā paurī nav spējis iedzīt to, ka Kaimiņa vadītā "Suņu būda" ir raidījums ar tādu konceptu. Tur lietām ir jānotiek tā, kā tās notiek.Un šo pašu es varu teikt visiem pārejiem, kas uzskata, ka "Suņu būda" ir aizskarošs raidījums.
Par Gačo vs Kaimiņš es varētu runāt vēl ilgi, taču ne par to šoreiz ir stāsts. Stāsts ir par to, ka latviešiem nav humora izjūtas. Un izskatās, ka kādu laiku vēl arī nebūs. Protams, pie tā vienmēr kāds ir vainīgs. Lai neizceltos pūlī, vainošu valdību, jo tā jau pie mums vienmēr ir tā vainīgā. Un valdība ir viena no tām lietām, ko vidējais daunis vienmēr vaino. Piemēram, ja saplīst bikses, vai kaimiņš pārguļa ar tavu sievu, vainīga ir valdība, tikai un vienigi.
Pie kā es beigās nonācu? Laikam jau ne pie kā. Nekas nemainīsies. Vai arī mainīsies, bet uz slikto pusi, jo ūberbāleliņu paliks vēl vairāk un viss būs tik lielā un neglābjamā pakaļā, ka mēs paši noslīksim sevis radītajos sūdos un pat vairs Dainu Skapja teiksmainie panti mūs nespēs glābt.
otrdiena, 2013. gada 18. jūnijs
Tie purni veikalā
Cik jums irgadījies, ka jūz aizejat uz veikalu, bet tur vienmēr priekšā ir TAS PURNS, kas darīs visu, lai tikai aizkavētu tavu ceļu līdz izredzētajai prcei un pēc tam vēl kavē tevi pie kases, jo tev vajag tikai vienu lietu un tu steidzies. Tāpēc šeit uzskaitīšu tos purnu tipus, kas mēdz tevi aizkavēt no Optima Līnijas 2L alus iegādes.
Neizlēmīgais pusmūža vīrietis/sieviete- parasti sastopami starp pulksten 11:00-18:00.
Īpašības: Parasti stāv šaurākajā ejā aizdomājies un kad tu pienāc viņa/-as mugurai jau pavisam tuvu, viņš/-a sper jaudīgu soli atpakaļ, neskatoties, kur, kas tev liek veikt tādu manevru, ka apgāz kādu no izvietotajām precēm. Pie kases parasti aceras, ka ir aizmirsis nopirkt toletes papīru un nešas tam pakaļ, paralizējot visu rindu.
Jaunās māmiņas- parasti sastopamas tajā pat laikā kad pirmie purni.
Īpašības: Ar saviem ratiem aizņem pilnīgi visu eju un parasti nespēj izvēlētis kuras paketes ņemt, vai kurš tampons labāk apsorbēs nevēlamos šķidrumus, kā arī aizņem vietu pie pārtikas produktiem, skatoties uz uzturvērtībām, jo viņas tak tikko ir izspiedušas mazo kliedzēju un cer atgūt kādreizējos 20 gadīgās meitenes figūru, kaut gan viņai jau ir pāri 30. Pie kases aizņem nevajadzīgu vietu ar saviem dumajiem ratiem.
Pensionāri- parasti sastopami rīta stundās līdz 12:00,kad sāk palikt parkarstu.
Īpašības: Izplešas pa visu eju, lēni, it īpaši kaitinoši tas ir, kad veikals ir mazs, aizņem arī visu eju, lai tikai papļāpātu par aizgājušajām dienām ar kādu no iepriekšējās pensijas saņemšanas brīža nesatikto draudzeni vai pudelesbrāli. Pie kases nespēj pietiekami ātri atrast naudu vai pareizo debetkarti. Un ja arī atrod pareizo karti, tad paiet pusstunda, kamēr atrod vietu, kur to karti iebāztsev pakaļā un ievadīt kodu.
Bērni- parasti sastopami visās stundās, parasti, kopā ar kādu no augstāk minētajiem purniem.
Īpašības: Sīki, kaitinoši, bļauj, bur drāmu, trucē, maisās tev pa kājām. Pie kases vismaz netaisa problēmas, jo viņi ir pirmie,kas savāc savu saldējumu un notinas.
Dzērāji- parasti sastopami pa diviem vai vairāk vai nu pusdienlaikā vai arī vakara stundās pirms veikala slēgšanas.
Īpašibas: Tā pat kā bērni, maisās pa kājām, bur drāmu, ir problēmas ar vertikāli, smird pēc mēnesi veca piena. Pie kases ir problēmas atrast maku.Jaatrod, tad nevar saskatīt naudu. Pat ja to saskata, paiet mūžība, pirms saskaita savus melnos santīmu un tā pat nepareizi, jo ir par maz un tad bļauj savam kompanjonam, lai iedod 10 santīmus.
Neizlēmīgais pusmūža vīrietis/sieviete- parasti sastopami starp pulksten 11:00-18:00.
Īpašības: Parasti stāv šaurākajā ejā aizdomājies un kad tu pienāc viņa/-as mugurai jau pavisam tuvu, viņš/-a sper jaudīgu soli atpakaļ, neskatoties, kur, kas tev liek veikt tādu manevru, ka apgāz kādu no izvietotajām precēm. Pie kases parasti aceras, ka ir aizmirsis nopirkt toletes papīru un nešas tam pakaļ, paralizējot visu rindu.
Jaunās māmiņas- parasti sastopamas tajā pat laikā kad pirmie purni.
Īpašības: Ar saviem ratiem aizņem pilnīgi visu eju un parasti nespēj izvēlētis kuras paketes ņemt, vai kurš tampons labāk apsorbēs nevēlamos šķidrumus, kā arī aizņem vietu pie pārtikas produktiem, skatoties uz uzturvērtībām, jo viņas tak tikko ir izspiedušas mazo kliedzēju un cer atgūt kādreizējos 20 gadīgās meitenes figūru, kaut gan viņai jau ir pāri 30. Pie kases aizņem nevajadzīgu vietu ar saviem dumajiem ratiem.
Pensionāri- parasti sastopami rīta stundās līdz 12:00,kad sāk palikt parkarstu.
Īpašības: Izplešas pa visu eju, lēni, it īpaši kaitinoši tas ir, kad veikals ir mazs, aizņem arī visu eju, lai tikai papļāpātu par aizgājušajām dienām ar kādu no iepriekšējās pensijas saņemšanas brīža nesatikto draudzeni vai pudelesbrāli. Pie kases nespēj pietiekami ātri atrast naudu vai pareizo debetkarti. Un ja arī atrod pareizo karti, tad paiet pusstunda, kamēr atrod vietu, kur to karti iebāzt
Bērni- parasti sastopami visās stundās, parasti, kopā ar kādu no augstāk minētajiem purniem.
Īpašības: Sīki, kaitinoši, bļauj, bur drāmu, trucē, maisās tev pa kājām. Pie kases vismaz netaisa problēmas, jo viņi ir pirmie,kas savāc savu saldējumu un notinas.
Dzērāji- parasti sastopami pa diviem vai vairāk vai nu pusdienlaikā vai arī vakara stundās pirms veikala slēgšanas.
Īpašibas: Tā pat kā bērni, maisās pa kājām, bur drāmu, ir problēmas ar vertikāli, smird pēc mēnesi veca piena. Pie kases ir problēmas atrast maku.Jaatrod, tad nevar saskatīt naudu. Pat ja to saskata, paiet mūžība, pirms saskaita savus melnos santīmu un tā pat nepareizi, jo ir par maz un tad bļauj savam kompanjonam, lai iedod 10 santīmus.
trešdiena, 2013. gada 5. jūnijs
Bitīt matos
Kādu laiku atpakaļ skatoties Bites reklāmas, man ienāca prātā ieteikt šai kompānijai jaunu tarifu plānu "Bitīt matos". Tā arī darīju. Mikroblogu vietnē twitter publicēju tvītu ar minējumu Bitei,kad tad viņi beidzot izveidos tarifu plānu Bitīt matos. Un par brīnumu,man atbildēja. Un man uzdeva jautājumu, kādam šim plānam ir jābūt. Neesmu eksperts,bet,manuprāt, izdevīgam un tādam,lai varētu tiešām izsaukties BITĪT MATOS ku lētas sarunas.
Lai arī nespēju iedomāties,kāds varētu būt tarifu plāns,bet es jau redzu reklāmu šim plānam. Tātad,šis ir ieteikums Bitei izveidot jaunu izdevīgu tarifu ar interesantu un reizē atbilstošu nosaukumu un izveidot scenāriju reklāmai.
Tātad,iedomāsimies ainu. Iesākumā, ir atmestas visas zīmētās muķļības un darbība notiek reālā dzīvē. Pa ceļu gar veikalu skatlogiem iet ģimene-dēls,tēvs un māte. Dēls neviļus paskatās kādā no skatlogiem,kurā ir divas reklāmas. Viena no tām ir skaista sieviete apakšveļā [tiek parādīts,ka dēls it kā skatās uz šo reklāmu]. Viņš iesaucas:"Bitīt matos!" un parāda savu izsauksmes iemeslu arī tēvam. Arī viņš iesaucas:"Bitīt matos!". Tajā brīdī arī māte skatās,kas tad viņas ģimenes vīriešiem liek sajūsmā izsaukties. Arī viņa sajūsmā iesaucas:"Bitīt matos!". Tad kamera atiet no ģimenes atklājot arī otro reklāmu skatlogā. Un tā ir Bites jaunā tarifu plāna Bitīt matos reklāma. Un zem reklāmas rakstīts "Mēs varam jums likt sajūsmā iespiegties.Bite,citāda kompānija!".
Ja jūs,Bite, kādreiz realizēsiet šādu tarifu plānu un/vai reklāmu, tad vēlos,lai mani piemin kā autoru. Paldies!
Lai arī nespēju iedomāties,kāds varētu būt tarifu plāns,bet es jau redzu reklāmu šim plānam. Tātad,šis ir ieteikums Bitei izveidot jaunu izdevīgu tarifu ar interesantu un reizē atbilstošu nosaukumu un izveidot scenāriju reklāmai.
Tātad,iedomāsimies ainu. Iesākumā, ir atmestas visas zīmētās muķļības un darbība notiek reālā dzīvē. Pa ceļu gar veikalu skatlogiem iet ģimene-dēls,tēvs un māte. Dēls neviļus paskatās kādā no skatlogiem,kurā ir divas reklāmas. Viena no tām ir skaista sieviete apakšveļā [tiek parādīts,ka dēls it kā skatās uz šo reklāmu]. Viņš iesaucas:"Bitīt matos!" un parāda savu izsauksmes iemeslu arī tēvam. Arī viņš iesaucas:"Bitīt matos!". Tajā brīdī arī māte skatās,kas tad viņas ģimenes vīriešiem liek sajūsmā izsaukties. Arī viņa sajūsmā iesaucas:"Bitīt matos!". Tad kamera atiet no ģimenes atklājot arī otro reklāmu skatlogā. Un tā ir Bites jaunā tarifu plāna Bitīt matos reklāma. Un zem reklāmas rakstīts "Mēs varam jums likt sajūsmā iespiegties.Bite,citāda kompānija!".
Ja jūs,Bite, kādreiz realizēsiet šādu tarifu plānu un/vai reklāmu, tad vēlos,lai mani piemin kā autoru. Paldies!
otrdiena, 2013. gada 21. maijs
Vidusskolniek,ej dirst.Nevienu neinteresē tavas "problēmas"
Jau labu laiku ir pienācis pavasaris. Plaukst lapas, zied puķes, aktivizējas bomži, čivina putni un čivina arī 12. klases skolnieki. Sākas eksāmenu laiks un tas neizbēgami noved pie tā, ka visi sociālie portāli ir pilni piečikstēti ar 12. klases skolnieku saucieniem pēc uzmanības,atvainojos, ar izsaucieniem par tuvojošajiem eksāmeniem un par to,ka viss ir dirsā.
Nezinu kā jums, bet viss kas notiek vidusskolā ir sūds, salīdzinājumā ar to,kas parādās augstākajā izglītībā. Taču pat tad tas nav čīkstēšanas vērts. Tad parunāsim kas un ko dara un kāpēc. Kā jau es teicu, ir sācies eksāmenu laiks, kad visos sociālajos tīklos aktivizējas pārmācījušies 12. klasnieki un saka, ka tomēr no 24/7 pavadītā laika pie grāmatām un pierakstiem tā pat neko necērt. Sāksim ar to, ka viņi, gatavojoties eksāmenam, pie grāmatām un pierakstiem nepavada praktiski nekādu laiku. Tā vietā, lai kaut nedaudz iemestu aci mācību materiālā, viņi nosēž miljards stundas twiterī, čīkstot, ka viss ir grūti,nekas nav labi,viss dirsā,valdība vainīga utt.
Šajā brīdī gribās teikt:"Aizveries un strādā", jo,pirmkārt, no čīkstēšanas gudrāks nepaliksi, otrkārt, nevienu nepis tavas problēmas, kas īstenībā nemaz nav problēma. Man liekas, ka ik ar gadiem, jauniešiem gribās vairāk sev pievērs uzmanību, tāpēc viņi čīkst. Un eksāmenu laiks ir īstais brīdis, lai virtuāli raudātu par tovojošām briesmām. Atceros savu 12. klasi un eksāmenu laiku. Priekš tā laika viegi nebija, bet nebija arī čīkstēšanas vērts. Vēl man atmiņā ir palicis fakts, ka dienu pirms matemātikas eksāmena apkārt ceļojaJūdas Grašu dziesma "Rīt..."(būs pilnīgs pisģets). A ne vella. Nebija.
Šodien, 21.05.2013., notiek latviešu valodas eksāmens. Un tās ir šausmas. Tev ir jāizlabo elementāras kļūdas un jāuzraksta mazs domrakstiņš par iepriekš doto tekstu. Ak šausmas. Kurš ta to var. Neviens jau to nemācīja. Latviešu valodas eksāmens ir elementārākais,kas var būt, jo valodu sanāk lietot ikdienā, ja vien, protams, tu nepavadi simts stundas tviterī rakstot #GM un #GN, kas ir tik pat bezjēdzīgi jā tvīti par eksāmenu šausmām.
Tā nu viņš ir. Vidusskolnieki bļauj pēc uzmanības, lai tikai kāds viņus pažēlo. Ejiet pie mammas, lai žēlo, jo mēs labi zinam, ka nevienu citu neinteresē tas, ka jums ir "problēmas". Vidusskolniekiem vispār nav problēmas. Tās jums sāksies pēc skolas beigšanas, kad sapratīsiet, ka ar tiem mazākajiem sekmīgajiem līmeņiem te neko nevar iesākt un kodīsiet pirkstos, ka tomēr vajadzēja kaut stundu eksāmena priekšvakarā atšķirt mācību materiālus un paskatīties kas un kā.
Tas pats attiecas uz pamatskolniekiem un viņu eksāmenu laiku. Parasti palasot kāda skolnieka tvītus, rodas iespaids, ka viņu dzīve ir viena liela problēma, jo, redz ir jāuzraksta domraksts burtnīcas lapas garumā. Atgādinu,ka jums vēl nav problēmu. No tām gan neizbēgt, bet publicēt tās nav jēgas, jo nevienam tas nerausta. Tiesa, lai es te neapsaukātu tikai skolniekus, šīs "milzīgās problēmas" ir arī 1. kursu studentiem.
Lai neizklausītos, ka es tikai nolieku skolniekus, atļaušos pateikt, ka jūsu čīkstēšana par eksāmeniem smīdina studentus. Tāpēc,vidusskolnieki, veiksmi jums un nečīkstiet, jo nekas nav tik traki. Vienkārši jūs esiet slinki.
Un es zinu,ka neviens vidusskolnieks šo neizlasīs, jo viņu uztverē tas ir par garu. Un atdodiet man vidusskolu,jo man arī gribās trīs gadus padzīt haļavu.
Nezinu kā jums, bet viss kas notiek vidusskolā ir sūds, salīdzinājumā ar to,kas parādās augstākajā izglītībā. Taču pat tad tas nav čīkstēšanas vērts. Tad parunāsim kas un ko dara un kāpēc. Kā jau es teicu, ir sācies eksāmenu laiks, kad visos sociālajos tīklos aktivizējas pārmācījušies 12. klasnieki un saka, ka tomēr no 24/7 pavadītā laika pie grāmatām un pierakstiem tā pat neko necērt. Sāksim ar to, ka viņi, gatavojoties eksāmenam, pie grāmatām un pierakstiem nepavada praktiski nekādu laiku. Tā vietā, lai kaut nedaudz iemestu aci mācību materiālā, viņi nosēž miljards stundas twiterī, čīkstot, ka viss ir grūti,nekas nav labi,viss dirsā,valdība vainīga utt.
Šajā brīdī gribās teikt:"Aizveries un strādā", jo,pirmkārt, no čīkstēšanas gudrāks nepaliksi, otrkārt, nevienu nepis tavas problēmas, kas īstenībā nemaz nav problēma. Man liekas, ka ik ar gadiem, jauniešiem gribās vairāk sev pievērs uzmanību, tāpēc viņi čīkst. Un eksāmenu laiks ir īstais brīdis, lai virtuāli raudātu par tovojošām briesmām. Atceros savu 12. klasi un eksāmenu laiku. Priekš tā laika viegi nebija, bet nebija arī čīkstēšanas vērts. Vēl man atmiņā ir palicis fakts, ka dienu pirms matemātikas eksāmena apkārt ceļojaJūdas Grašu dziesma "Rīt..."(būs pilnīgs pisģets). A ne vella. Nebija.
Šodien, 21.05.2013., notiek latviešu valodas eksāmens. Un tās ir šausmas. Tev ir jāizlabo elementāras kļūdas un jāuzraksta mazs domrakstiņš par iepriekš doto tekstu. Ak šausmas. Kurš ta to var. Neviens jau to nemācīja. Latviešu valodas eksāmens ir elementārākais,kas var būt, jo valodu sanāk lietot ikdienā, ja vien, protams, tu nepavadi simts stundas tviterī rakstot #GM un #GN, kas ir tik pat bezjēdzīgi jā tvīti par eksāmenu šausmām.
Tā nu viņš ir. Vidusskolnieki bļauj pēc uzmanības, lai tikai kāds viņus pažēlo. Ejiet pie mammas, lai žēlo, jo mēs labi zinam, ka nevienu citu neinteresē tas, ka jums ir "problēmas". Vidusskolniekiem vispār nav problēmas. Tās jums sāksies pēc skolas beigšanas, kad sapratīsiet, ka ar tiem mazākajiem sekmīgajiem līmeņiem te neko nevar iesākt un kodīsiet pirkstos, ka tomēr vajadzēja kaut stundu eksāmena priekšvakarā atšķirt mācību materiālus un paskatīties kas un kā.
Tas pats attiecas uz pamatskolniekiem un viņu eksāmenu laiku. Parasti palasot kāda skolnieka tvītus, rodas iespaids, ka viņu dzīve ir viena liela problēma, jo, redz ir jāuzraksta domraksts burtnīcas lapas garumā. Atgādinu,ka jums vēl nav problēmu. No tām gan neizbēgt, bet publicēt tās nav jēgas, jo nevienam tas nerausta. Tiesa, lai es te neapsaukātu tikai skolniekus, šīs "milzīgās problēmas" ir arī 1. kursu studentiem.
Lai neizklausītos, ka es tikai nolieku skolniekus, atļaušos pateikt, ka jūsu čīkstēšana par eksāmeniem smīdina studentus. Tāpēc,vidusskolnieki, veiksmi jums un nečīkstiet, jo nekas nav tik traki. Vienkārši jūs esiet slinki.
Un es zinu,ka neviens vidusskolnieks šo neizlasīs, jo viņu uztverē tas ir par garu. Un atdodiet man vidusskolu,jo man arī gribās trīs gadus padzīt haļavu.
trešdiena, 2013. gada 27. marts
Pirmkursnieki
Sēdēju gultā un aizdomājos, kā tad īsti ir būt pirmkursniekam un kā es pats jutos pirmajā kursā. Iesākumā varu pateikt, ka šis nebūs saldsērīgs prozas apcerējums par rožainiem laikiem visu ideālo. Kaut gan to varētu pielīdzināt R.Blaumaņa "Nāves ēnais", jo būt par pirmkursnieku ir kā būt par ēnu un vecāko kursu pārstāvjiem tā ir nāve.
Sākumā jaunizceptajam studentam ir grūti pierast pie vides maiņas, it īpaši, ja nākas dzīvot dienesta visnīcā citkārt sauktu par dzertuvi. Mazais nabags ierodas kojās pirmajā dienā un jau pēc pāris stundām ierodas viņa nu jau nedaudz padzīvojušais istabas biedrs. Protams, tas nevar beigties labi, jo nākas pakļauties visma ko viņš saka. Uzskaitīšu populārākās pavēles frāzes:
Tas bija pirmkursnieka skatījums. Lai būtu dažādība, ir jāapskata problēma no cita skatu punkta. No vecāko kursa skatupunkta. Tātad, vecāko kursu studentu uzskats par pirmīšiem. Pirmkursnieks=celka.
Liriska atkāpe:
Atceros savu 1. kursu. Tās bija mocības, jo nereti cietu no vecāko kursu studentu bravūrīgās uzvedības. Atceros savu ievākšanos kojās. Murgs ne dzīve. Pirmajās stundās jau ieradās istabas biedrs un sāka ar saviem draugiem baudīt alkoholiskus izstrādājumus. Man protams tas bija nepieņemami, jo es savā naivumā domāju, ka esmu ticis inteliģentā sabiedrībā, kurā varēs parunāt par intelektuālām tēmām, bet es maldījos. Rūgti maldījos. Rūgtums bija jūtams arī no rīta manā mutē, jo šajā pirmajā vakarā viens no vecākajiem biedriem ienāca manā istabā un manāmi pavēlošā balsī teica:"Mēs ejam dzert uz virtuvi!". Es satrūkos bailēs. Mans kuņģis bija sažņaudzies no uztraukumiem. Lai nekļūtu par nacionālo apsmieklu arī devos līdz šiem, man vēl nepazīstamajiem, cilvēkiem uz virtuvi. Lieki piebilst, ka tajā vakarā es sapazinos ar mežonīgiem "studentiem", kam morāles normas nav pazīstamas. Taču laiki gāja. Šie cilvēki mani pāraudzināja. Izveidoja no manis cilvēku. Par tādu cilvēku, kāds esmu tagad. Laime mijās ar bēdām, smiekli ar asarām un asaras ar vēmekļiem. Pirmais kurss bija viens ellīgs gads. Taču sasodīti labs gads. Mani iemācīja dzīvot kā vecāko kursu studentam. Tagad es šīs zināšanas nododu tālāk, jo uzskatu to par savu pienākumu. Krist uz nerviem savam izstabas biedram un viņa kursabiedriem ar uzmācīgu vēmi vakara mācības nomainīt pret kaut ko interesantāku. Piemēram, neko.
Vecāko kursu studenti ir dīvnieki, ja skatās no pirmkursnieku skatu punkta, bet nu jau pavisam drīz viņi šīs rozā brilles nometīs no savām acīc. Viņi piedzīvos evolūciju savā akadēmiskajā karjerā. Un tad viņiem viss būs skaidrs. Būs skaidrs, ka Hektors ir salds. Trīs ali pirms miega nav nekas slikts. Vispār, alus nav slikts. Un,protams, visus darbus var izdarīt laicīgi, jo tad vienmēr ir vairāk laika atpūtai. Zinātniski nav pierādīts, ka no atpūtas kāds vēl būtu nomiris.
Sākumā jaunizceptajam studentam ir grūti pierast pie vides maiņas, it īpaši, ja nākas dzīvot dienesta visnīcā citkārt sauktu par dzertuvi. Mazais nabags ierodas kojās pirmajā dienā un jau pēc pāris stundām ierodas viņa nu jau nedaudz padzīvojušais istabas biedrs. Protams, tas nevar beigties labi, jo nākas pakļauties visma ko viņš saka. Uzskaitīšu populārākās pavēles frāzes:
- Ejam pēc alus;
- Ņemam četrus, jo ar trim būs par īsu;
- Neņemam alu, bet ņemam Hektoru;
- Nu labi,varam arī paņemt divus alus;
- Kas par muļķībām, 2 dienā ir labs laiks lai sāktu lietot alkoholiskos izstrādājumus;
- Ievadstudijas ir priekš gejiem un meitenēm! Izgulēsies;
- Davai,ejam pie meitenēm!
- Jā, tu vari nākt līdz!
- Iepazīstini ar savām kursabiedrenēm!
- Nē,es neesmu piedzēries un vispār,liec mani zemē,pats varu paiet.
Tas bija pirmkursnieka skatījums. Lai būtu dažādība, ir jāapskata problēma no cita skatu punkta. No vecāko kursa skatupunkta. Tātad, vecāko kursu studentu uzskats par pirmīšiem. Pirmkursnieks=celka.
Liriska atkāpe:
Atceros savu 1. kursu. Tās bija mocības, jo nereti cietu no vecāko kursu studentu bravūrīgās uzvedības. Atceros savu ievākšanos kojās. Murgs ne dzīve. Pirmajās stundās jau ieradās istabas biedrs un sāka ar saviem draugiem baudīt alkoholiskus izstrādājumus. Man protams tas bija nepieņemami, jo es savā naivumā domāju, ka esmu ticis inteliģentā sabiedrībā, kurā varēs parunāt par intelektuālām tēmām, bet es maldījos. Rūgti maldījos. Rūgtums bija jūtams arī no rīta manā mutē, jo šajā pirmajā vakarā viens no vecākajiem biedriem ienāca manā istabā un manāmi pavēlošā balsī teica:"Mēs ejam dzert uz virtuvi!". Es satrūkos bailēs. Mans kuņģis bija sažņaudzies no uztraukumiem. Lai nekļūtu par nacionālo apsmieklu arī devos līdz šiem, man vēl nepazīstamajiem, cilvēkiem uz virtuvi. Lieki piebilst, ka tajā vakarā es sapazinos ar mežonīgiem "studentiem", kam morāles normas nav pazīstamas. Taču laiki gāja. Šie cilvēki mani pāraudzināja. Izveidoja no manis cilvēku. Par tādu cilvēku, kāds esmu tagad. Laime mijās ar bēdām, smiekli ar asarām un asaras ar vēmekļiem. Pirmais kurss bija viens ellīgs gads. Taču sasodīti labs gads. Mani iemācīja dzīvot kā vecāko kursu studentam. Tagad es šīs zināšanas nododu tālāk, jo uzskatu to par savu pienākumu. Krist uz nerviem savam izstabas biedram un viņa kursabiedriem ar uzmācīgu vēmi vakara mācības nomainīt pret kaut ko interesantāku. Piemēram, neko.
Vecāko kursu studenti ir dīvnieki, ja skatās no pirmkursnieku skatu punkta, bet nu jau pavisam drīz viņi šīs rozā brilles nometīs no savām acīc. Viņi piedzīvos evolūciju savā akadēmiskajā karjerā. Un tad viņiem viss būs skaidrs. Būs skaidrs, ka Hektors ir salds. Trīs ali pirms miega nav nekas slikts. Vispār, alus nav slikts. Un,protams, visus darbus var izdarīt laicīgi, jo tad vienmēr ir vairāk laika atpūtai. Zinātniski nav pierādīts, ka no atpūtas kāds vēl būtu nomiris.
Abonēt:
Ziņas (Atom)