Nu jau nāk tuvāk skola,tāpēc aizdomājos par lietu,kas mani nedaudz kaitina un kas reizē saistās ar skolu.
Tad nu nav ko vilkt garumā. Tās ir jaunās un pāragrās mammītes,kas visos soc. portālos lielās ar savu jaundzimušo un turpmāk uzskaita visus bezjēdzīgos viņu notikumus. Labi, saprotu, ka visiem ir nedaudz vēlme parādīt saviem tuvākajiem cilvēkiem savu pirmdzimto, otrdzimto vai nezcikdzimto. Tas viss būtu labi, bet pēc tam sākas neskaitāmu bilžu vētra ar to kā "maziņais/-ā spēlējas ar mammīti, maziņais/-ā dzer no pudelītes, maziņais/-ā izspieda savu pirmo zaļo kakuci". Lūk tas ir apnicīgi,ja katru reizi,kad no konkrēta cilvēka parādās bilžu galerija, man ir vēlme redzēt to cilvēku darot lietas,nevis kaut kādu nosiekalojušos nopuņķojušos sīci,kurš dara kaut ko, tā cilvēka prāt, jauku un uķipuķīgu. Bet nē,viņš tobrīt ar smaidu sejā no visas sirds liek pamperā smirdīgāko kluci savā neilgajā dzīvē.
Likt tādas bildes ir viens, bet otrs ir šo licēju vecums. Reizēm tas knapi ir 18 gadi.Un bēbis ir ieņemts vēl nepilngadīgā vecumā. Tad cik nopietni ir lielīties ar šādu "panākumu"? Vai tas ir neizsakāms lepnums par sevi,ka esi izspiedis augli no paribes, kurš visticamāk nebija vēlams un gaidīts, un pēc tam visur to saukāt par savu mazo mīļo mīļumiņu, kaut gan viņš ir radies neaizsargāta akta rezultātā un maksimālā alkohola reibumā. Šitā sagandēt savu dzīvi tik agri. Jā,sagandēt. Manuprāt, bēbis ir jāražo ap gadiem 27, kad ir vairāk vai mazāk sakārtota dzīve un viss ir nodrošināts, lai varētu mazo radījumu uzturēt. Bet tagad laikam viss notiek otrādāk. Tiek pie bērna, meklē darbu, pabeidz skolu. Un tad vēl lepojas ar savu paveikto siekalu, puņķu un kaku kliedzošo un raudošo mašīnu. Nu,nē. Nesakiet man, ka šiem cilvēkiem ir pilns pulkstenis.
Taču kas mani visvairāk uzjautrina ir situācija, kas varētu notikt pēc pāris gadiem šo vecāku dzīvītē. Iedomājieties ainiņu, kurā mazais pienāk pie mammītes un tētiņa, kuri beidzot ir sasnieguši 21 gada vecumu, un prasa: "Mamm, tēt, kā jūs pie manis tikāt?". Un atbilde seko: "Zini,bērniņ, mēs tevi ieņēmām vienā ballītē, svešā mājā, pilnīgā alkohola reibumā.Jā,mums bija neizsargāts sekss un tā tu radies. Tu nemaz nebiji plānots. Bet neuztraucies, draugiem.lv visiem liekas, ka tu esi mūsu nebeidzamās milas rezultāts, kaut gan mēs esam ar tavu tētiņu kopā tikai tevis dēļ. Ja nebūtu tevis, tad mēs būtu tikai nopisušies un viss.". Viss kā meksikāņu seriālos. Ir prieki, bēdas, intrigas, sekss un alkohols. Bet žēl jau būtu tā mazā nabaga. Negribētā nabaga, kurš tomēr izdomāja pieteikties, jo tētiņš nepaspēja laicīgi izvilkt. Un tagad tētiņš strādā par maizes cepēju, bet viņa ceptās maizes piedeg, jo joprojām nav iemācījies laikus izvilt.
Tāpēc tie, kas liek portālos savu sīču bildes. Nedariet tā. Vairāk vai mazāk jūs pāragri esiet sačakarējuši savu dzīvi un nevajag ar to lielīties.
Viss.Pietiek.Čau!
Nomierinies, Mārtiņ! Dzīvē gadās visādi (kaut nu tavs dzīves plāns izdotos un negadītos saplīsis prezervatīvs vai neizvilkt laikā! :D ).
AtbildētDzēstSociālajos tīklos katram ir tiesības publicēt bildes, kādas viņam liekas aktuālas. Ja konkrētajā dzīves periodā dzīves centrā ir bērns (vienalga, cik plānots vai neplānots), tad, protams, tiks liktas šī bērna bildes.
Trakākos gadījumos mātes var sevi sākt asociēt ar bērnu un nejusties vērtīgas kā sievietes un personības, lai liktu citādākas bildes (un kur gan šādas bildes rastos, ja vismaz pirmais gads paiet gandrīz vai tikai ar bērnu?), un varbūt tiešām mēģina apliecināt savu vērtību, liekot bērna fotogrāfijas. Tas ir SKUMJI un nav pareizi, jā, bet tā nav tava problēma.
Tu vari izvēlēties šīs bildes neskatīties un varbūt vispār izdzēst šos cilvēkus no saviem draugiem, ja tev šādas lietas liek tā sacepties.
Varbūt liku aizdomāties, varbūt nē. Iecietību!
Laima
novēlu tev nekad nepiededzināt maizi! :D
AtbildētDzēstVaru pat piekrist lielai daļai no rakstītā. Arī man neliekas normāli, kad būtu publiski vai kā savādāk jālepojas ar uztaisītu bērnu agrā vecumā,kad paši nevar to uzturēt, vai pamet uz vecāku kakla, vai vēl vairāk jālepojas ar attiecībām jau kādos 14,15, kad par citām lietām jādomā. Par to vecumu jau es personīgi piekrītu, bet tomēr ne visiem tam ir jābūt vienādām un gadījumi ir atškirīgi, tas var būt kādam ātrāk citam vēlāk. Ir daudz dažādi blakusapstākļi, kas jāņem vērā, lai par to spriestu. Tomēr pāragras attiecības un bērnu taisīšanu, kad pats vēl ir bērns neatbalstu.
AtbildētDzēstOtra lieta, kas ir saistītā ar šo tēmu būtu saistībā ar sabiedrības attieksmi pret bērniem. Mēs esam izmirstoša tauta un arvien vairāk ir nepieciešamība pēc latviešu, ne krievu, pieauguma. Es tikai priecātos redzot vairāk bērnus uz ielām, skolās, apkārt, arī pa kādai bildītei no cita sociālajos tīklos būs tikai jauka lieta. Līdz šim tādas man nenāk bieži redzēt un tas patiesībā apbēdina, ka mēs turpinam izmirt. Protams, nesamērīgi daudz bildes mani nokaitinātu un es nobloķētu, bet vismaz būtu prieks ja demogrāfija uzlabotos, līdz ar to arī attieksme sabiedrībā pret bērniem. Protams, ka tam nav jānotiek uz mazgadīgas izvirtības pamata.